Kristus un Sv. Pēteris deva auzas Pohorjes iedzīvotājiem

(Slovenian legend) in Latvian

Senos laikos, kad Kristus un Svētais Pēteris vēl staigāja pa mūsu reģionu, viņi arī uzkāpa zaļajā plato Pohorje. Tur viņi apmeklēja kalnu ciematu Šentjungotu. Viņi apstājās pie nabadzīgas būdas ārpus ciemata, un lūdza veicai sievietei, kura sē'deja uz sliekšņa kādu dāvanu.

»Man ir tikai gabaliņš rupjmaizes, bet es nezinu vai jūs to vēlaties. Šogad miežu nav daudz, tāpēc tajā ir vairāk klijas«, teica vecā sieviete. Tad viņa iegāja māja un izvilka patiešām melnu un sliktu maizi. Kristus salauza šo maizi divos gabalos. Vienu pusi viņš piedāvāja Svētajam Pēterim. Vecā sieviete iegāja iekšā un atnesa ceļotājiem nedaudz ūdens. Pa to laiku Svētais Pēteris kurnēja, ka maize nav nekas, bet salmu. Viņš nolēma, ka nevar ēst tik sliktu maizi. Viņš ielika to savā ceļa somā. Kristus pateicās vecajai sie

Pēc brīža Pēteris bija ļoti izsalcis un viņš atcerējās, ka somā ir maize. Lai gan tā bija pilna ar klijām un salmiem, Svētais Pēteris to ņēma pa maziem gabaliņiem un ēda. Sausās klijas ķērās viņam starp zobiem.

Kristus, kurš staigāja viņa priekšā, paņēma sausu velēnu no Pohorjes zemes. Viņš sasmalcināja to rokās un pameta virs lauka, it kā sētu graudus.

'Jauni graudaugi tie būs – auzas' viņš teica. 'Tās augs tīrumos nabadzīgajiem lauksaimniekiem, zemniekiem un mežiniekiem. Auzas būs labība augstām, kalnainām vietām, kur neaug zelta kvieši. Ļaujiet būt auzām izturīgām pret salu, aukstumu un sniegu, un pat krusai to nevajadzētu traucēt. Lai tā būtu!'

Tajā pašā gadā jaunā labība sāka augt Pohorjes laukos. Tai nebija nevienu ausu un nevienu   akota, bet skara bija pilna ar graudiem, kuri ietīti pelavās. Auzas deva maizi zemniekiem un nabadzīgajiem lauksaimniekiem. Auzu maize ieguva iesauku – 'Auzu maize ir nabadzīgs cilvēks.'Bet tā aizsargā daudzus nabadzīgus cilvēkus no bada.

vietei un devās projām.