Leģenda par Wawel pūķi

(In Latvian)

Sensenos laikos Krakovā dzīvoja karalis Kraks ar savu skaisto meitu – princesi. Viņi dzīvoja lielā pilī Wawel kalnā blakus upei Vistula.

Pie kalna pamatnes bija ala. Alā bija briesmīgs, uguns spļaujošs pūķis.

Picture by Gracjan

Katru dienu Krakovas cilvēkiem vajadzēja viņu barot ar dzīvu kazu un aitu, tāpēc ka pūķis vienmēr bija izsalcis. Nabadzīgie cilvēki bija nobijušies un nelaimīgi tāpēc tie vērsās pie karaļa pēc palīdzības.

Kungs nolēma: “Drosmīgais bruņinieks, kurš nogalinās pūķi apprecēs manu meitu un saņems pusi karaļvalsts”.

Daudzi drosmīgi vīri nāca no tālu tālām zemēm un mēģināja cīnīties ar briesmoni, bet tas bija pārāk spēcīgs.

Karalis un cilvēki Krakovā bija ļoti bēdīgi un noraizējušies.

Vienu dienu nabadzīgs un jauns kurpnieks pieklauvēja pie pils vārtiem: “Jūsu Majestāt”, viņš teica. “Es varu nogalināt pūķi”.


Picture by Adrian



Viņš paņēma aitas ādu un piepildīja to ar darvu un sēru.

Nākamajā dienā viņš nolika “aitu” alas ārpusē.  Kad pūķis pamodās, viņš bija ļoti izsalcis un gribēja savas brokastis. Tas norija aitu un … notika kaut kas dīvains. Pūķis kļuva ļoti izslāpis un skrēja uz upi dzert ūdeni. Zvērs dzēra, dzēra un viņa kuņģis kļuva lielāks līdz tas pārsprāga – BUMS!!!

Pūķis pārsprāga kā balons!

 “Urrā, urrā!!!” sauca cilvēki. “Urrā kurpniekam!”

Nabadzīgais, bet gudrais kurpnieks apprecēja Princesi un saņēma pusi karaļvalsts.

Karalis un cilvēki visā Krakovā dzīvoja ilgi un laimīgi.

Picture by Gracjan

translated by Ieva Lapsina