Portugāļu leģenda
( Latvian)
Reiz, Barselonas pilsētā ieradās svētceļnieks, kurš meklēja atpūsties. Pilsētā viņš ieradās ziņkārīgs un satraukts, un apstājās pie tirgus. Viņš bija pārsteigts par bagātībām, ko tur pārdeva.
Blakus viņam noplucis vīrs gribēja nozagt dārglietas. Apjucis tirgotājs neko nebija redzējis. Ceļinieks gribēja apturēt zagli, bet viņš piedraudēja, izmeta dārglietas pie viņa un iesaucās: “Tas bija viņš! Viņš ir zaglis! Ķeriet viņu!”
Cilvēki veda ceļinieku pie tiesneša. Tiesnesis bija ļoti dusmīgs, jo viņš ēda vakariņas – gaili. Viņš iesaucās: “Kurš uzdrošinās traucēt mani tik vēlu vakarā? Es esmu noguris un esmu izsalcis, un tas gailis bija ļoti dārgs.“ Tirgotājs teica: “Piedodiet man, kungs! Bet vīrs, kuru atvedu nav pelnījis piedošanu, jo viņš mēģināja nozagt dārglietas.“ Svētceļotājs mēģināja sevi aizstāvēt, taču tiesnesis nolēma viņu ielikt cietumā un piesprieda nāvessodu. Kā pēdējo vēlēšanos viņš lūdz redzēt tiesnesi, kurš jau bija paēdis vakariņas.
„Es zvēru, ka neesmu vainīgs“ un kā pierādījumu, ka ceptais gailis uz tiesneša galda dziedās. Neviens viņam neticēja, bet gailis pacēla galvu uz galda un dziedāja skaļi. Svētceļnieks bija atbrīvots un devās ceļā uz Santiago.
translation: Ieva Lapsina
translation: Ieva Lapsina
